Créole martiniquais
fidji
Egzanp — 37 egzanp (Paj 1 sou 2)
Egzanp
-
Lisouf-la té ka vlopé fidji’w, ka pitjé nen’w akwèdi alkali dépi ou té bòdé. — Les émanations de souffre vous agressaient, vous piquaient le nez dès que vous vous approchiez comme s’il s’agissait d’ammoniaque.
Sous : T. Léotin · L. L.
-
Ni kon an mémwè ki anparé fidji-yo. — Il y a comme une mémoire qui s'est emparée des visages.
Sous : Monchoachi · Mant.
-
Es ou sé flanm-tala, épi fidji dous li a, men la van-an té ka mayé a ? — Etes-vous cette flamme , au visage paisible, mais où le vent tenait sa noce ?
Sous : E. Glissant · Léz.
-
Akondi sé lanmjinèt anlè fidji an nonm. — Comme une lame de rasoir sur le visage d’un homme.
Sous : M. Orel · Anth.
-
Egritid ka défwazé fidji-yo anba klèté sé lendò-a. — La rage leur déformant le visage à la lueur des flambeaux.
Sous : R. Confiant · Maris.
-
Méchansté anlè fidji-yo. — La méchanceté se lit sur leur visage.
Sous : G. de Vassoigne · F. K.
-
Fidji prensipal la sé l'été, sé osi l'avant deux.
Sous : Restog
-
Lè Tati Jizou alé pran pri’y la, épi fidji bel souriw li, i di yo:
Sous : Kreyolad
-
Pas Sézè Emé pa té anvi nou mété pies vié mas an fidji lidantité nou.
Sous : Kreyolad
-
Akondi an fransé ki té an vakans, fidji yo té pran an kout grizou.
Sous : Kreyolad
-
Dan’y té ka fè sik, ek sé té lafet fidji’y.
Sous : Kreyolad
-
Yo ni bel fidji mé nous av sé pa tout gwo boutèy losion ka santi bon.
Sous : Kreyolad
-
Anlo brézilien Matinik fidji yo maré kon mové tan-an.
Sous : Kreyolad
-
Afos ralé lastik pengad i pa viré an fidji nou!
Sous : Kreyolad
-
Sé ki san mas, misié té ni an fidji monstré.
Sous : Kreyolad
-
«Ou pa ka raché nen pou fè bel fidji.»
Sous : Kreyolad
-
«Ou pa ka raché nen pou fè bel fidji».
Sous : Kreyolad
-
Erezdibonnè yo fè’y lavé fidji’y vitman pou i pa té toufé.
Sous : Kreyolad
-
Rigobè éti fidji’y té ka denngolé épi san. — Rigobert dont le visage ruisselait de sang.
-
Dlo-pléré chech ki té anlè ponm-fidji’y té ka fè’y sanm an mas lendi-gra. — Les larmes sèches qui s’étalaient sur ses joues lui donnaient l’air d’un masque du lundi-gras.